Pāriet uz saturu

Tieši tas pats notiek ar Dzirnavu ielas grāmatnīcu. Mēs nevaram jūs atgriezt ar asarām. Cilvēki ir laipnība, prieks no sevis. Skūpsts kājas, skūpstu rokturi.

Kārlis Ieviņš. Latvijas vasara. Ritums,Nr. Tā nu tas gan nebūs. Latvijas vasara ir tikai intermecco dzejnieka darbības gaita, skaists zieds, ko viņš dzimtenei sniedz kā balvu par laimīgi pavadītu brīdi pēc ilgiem svešuma gadiem. Bet mūžīgais meklētāja gars viņā tādēļ nebūt nav rimis. Atpakaļ pie dabas, uz laukiem! Piezīmes par Kārļa Ieviņa stāstu "Guntis un Daila". Gunta un Dailas jūtu dzīves notēlojums allaž — gan Kurzemes skatos, gan Krievijas dienvidos — norisinās uz dabas fona, mežā, kalnos.

Tas piešķir centrālo varoņu eksistencei idilliski romantisku raksturu. Čākurs, Jānis. Karogs,Nr. Toreiz vēl Putras Dauķis dzīvoja savas varas augstumos, un viņa tāļākie likteņi vēl nebija zināmi. Tagad, kad romāns jau iznācis atsevišķās grāmatās, un kad tas jau uz ātru roku paspējis kļūt populārs, viņam netrūkst savu draugu un aizstāvju. Droši var teikt, ka viņš pašlaik ir mūsu populārākais orīģinālromāns.

Dzejoļi tēta piemiņai

Putras Dauķis. Kā zināmu lauku dzīves parādību spilgts ietvērums Putras Dauķa tēls paliks mūsu rakstniecībā uz laiku laikiem. Daugava,Nr.

Viņš — trauksmīgs, nervozs šolaiku cilvēks, bieži ceļotājs pa svešām zemēm un īpaši pa iemīļoto Zviedriju, kas viņam it kā otrā dzimtene, — īstenībā vienmēr ilgojies dzirdēt vālodzi un dzilnu, lai atsvabinātos no sīka lepnuma, rūgtuma, naida.

Jūs esat mans gudrs rozā gabals Tuvākais, dārgākais Jūs esat mans maigs scarlet zieds Labākais, gudrs un dzimtā. Tu esi mana mīlestība, mana cerība Norīt debesis prom. Jūs esat mana dvēsele un mans maigums, Kungs jūs svētī! Fidget ir jauki, kā jūs esat labi! Easy putns agri ar sauli pieauga Un visu dienu jūs pakārt dziesmas.

Dabas skatījumos radušies krājuma labākie dzejoļi, [. Traucē vienīgi Ieviņa zināma nevērība pret formu un pantmēru, jo viņš paļaujas savai dzejiskai jūsmai, kas ne ikreiz tērpjas patiesā dzejas veidolā.

Jaunākās Ziņas,5. Profesionālā darbība Dzeju rakstījis kopš 13 gadu vecuma apmēram, Darbība žurnālistikā Laikraksta "Jaunākās Ziņas" ārzemju korespondents un regulāri informējis Latvijas lasītājus par zviedru sadzīves tradīcijām, kultūru, skolu sistēmu, vēsturi, skandināvu literatūru, bijis personīgi pazīstams ar zviedru rakstnieci Selmu Lagerlēvu. Strādāja žurnāla "Atpūta" redkolēģijā; žurnālā turpinājumos publicēti viņa romāni "Pie teiksmotā ezera", "Medulājs", "Māja ezermalā" un citi.

Lugu iestudējumi Latvijas teātros 2. Cik leviņš bija ēteriski dzidrs, romantiski maigs savās liriskās dzejās,tik te viņš ir naturalistiski skarbs, rupji tiešs, kariķētājs un šaržētajs. Stakles režijā. Vidzemē šī kustība sākās Var teikt, un tas nebūs pārspīlēts, ka tikai caur hernhūtismu latvieši tēva zaudējums meitas dzejolis tikai Līdz tam tā ir bijusi vāciešu padarīšana.

Dzejoļi par meitu: Apsveicam jaundzimušo

Baznīca ir bijusi svarīga autoritāte un civiltiesisku procedūru norises vieta, bet ne garīgas iedvesmas, vai iekšējas sakārtošanās veicināšanas avots.

Hernhūtieši latviešiem atnes tieši šādu kristietību — garīgu, komunikatīvu, iedvesmojošu, izskaidrojošu, apzināšanos veicinošu. Plaši zināms ir fakts, ka tur, kur bija nostiprinājušies hernhūtieši, tika ievākta maza folkloras raža un otrādi — kur viņu nebija, tautas dziesmas un pasakas gāja no mutes mutē un varēja tikt viegli pierakstītas.

Tas viegli var rādīt hernhūtiešus kā kādu prettautisku spēku, kuri cīnās pret latvisko un nicina mūsu tautas tradīcijas. Tomēr tēva zaudējums meitas dzejolis nebūs pareizi.

Hernhūtieši kā jau visi kristieši balstās uz dziļi arhetipisko, bet ved uz apzināmo. Var teikt, ka viņi nes gaismu, bet gaisma ir radīšanas, tapšanas un apziņas simbols. Andrejam Pumpuram tas varēja būt pamatīgs kultūršoks — nokļūt šādā vidē. Taču no otras puses — tā bija dieva dāvana, un tā iezīmē arī cilvēka normālas attīstības virzienu — no zemapziņas uz apziņu, no folkloras uz literatūru, no jūtām uz prātu un, jā — arī no sievišķā uz vīrišķo.

Analizējot līdz mūsu dienām nonākušos faktus par Pumpura reakcijām uz šo šoku, rodas iespaids, ka viņam nav bijis viegli pieņemt jaunos emocionālās un garīgās eksistēšanas nosacījumus. Būtībā ir divas liecību grupas par Pumpuru no šiem laikiem. Kas spīd ar dzejas un folkloras zināšanu kompilācijām un kas vienmēr izjūt atbildību par sanākušās kompānijas labo noskaņojumu.

tēva zaudējums meitas dzejolis

Uz nedaudz vēlāku periodu — droši vien ap pirmo dziesmusvētku laiku Galvu drusku pašapzinīgi pacēlis gaisā, virsmiesas pastiepdams uz priekšu, — tā viņš mēdza staigāt, un tas viņam deva tēva zaudējums meitas dzejolis varonisku izskatu, pie kam, zināms, maz piepasēja viņa mīlīgs, smaidu bagāts vaigs skaisti zilām acīm, iz kurām labsirdība un līksmība spulgot spulgoja.

Ja vēl pieminu, ka Pumpurs ir gaiši dzelteniem matiem un staltu, garu un kuplu bārzdu, tad viņa portreja ir gatava. Un tēva zaudējums meitas dzejolis skaņas, kas nāk no tuvējās kapsētas, kad ir jau satumsis, noteikti ir kaut kā saistītas ar Andreju Pumpuru.

Meiteņu spiedzieni, dziesmas, skaļi izsaucieni — piebaldzēniem tas viss, gluži dabiski, nešķiet īsti piedienīgi. Pumpurs ir saistīts ar mērnieku kliķi.

Viņš tiek pielīdzināts pārējiem mērniekiem, arī viņa priekšniekam Beķerim, ar kuru viņam ir principiāls strīds, kā rezultātā Pumpuram ir jāaiziet no Piebalgas uz Skujeni un Jumurdu. Sākot interesēties par Andreju Pumpuru, man šķita apsverama hipotēze, ka viņš varēja būt bijis alkoholatkarīgais. Tai par labu liecināja gan tēva Indriķa vīndeģa amats un abu kopīgie piedzīvojumi tajā, gan daudzie vīrišķīgie zaudējumi Pumpura dzimtā, gan viņa īpašās attiecības ar māti, gan neapšaubāmās mazvērtības sajūtas, ko Pumpurs izjuta jau sākot no saviem pusaudža gadiem, atduroties pret neiespējamību turpināt izglītību.

Taču ir bijusi arī cita ļoti stipra tieksme — attīstības nepieciešamība. Un tā ir ņēmusi virsroku pār atkarīgajām vajadzībām, to apliecina tālākie notikumi. Varbūt tādēļ, ka Pumpurs nevarēja būt vērotājs šajos procesos, kā abi nabaga skolotāji — Reinim Un vēl viens ļoti būtisks Pumpuru un viņa atšķirīgumu no Piebalgas elites, uz kuru viņš, protams, pretendēja, raksturojošs aspekts ir izglītība. Šāda izglītība tur ir simtiem. Bet vēl taču ir skolotāju semināru beidzēji, ģimnāzisti, studenti un pat izstudēti latvieši!

Pumpurs uz Piebalgu atnāk iedragāts, savu un savu vecāku traumu iespaidots. Skaidrs, ka viņam neapzināti gribas gan atveseļoties, gan revanšēties, gan triumfēt.

Lai to izdarītu, viņam ir jāsajūtas šeit kā savējam un kokosriekstu eļļas tauku dedzināšanas īpašības viņa dabiskās spējas varētu izpausties visā pilnībā.

Taču tā nenotiek. Viņš ir autsaiders. Objektīvajā pasaulē viņš dabū tieši tādu pašu lomu, kāds jūtas iekšēji. Viss varētu šķist pilnīgi bezcerīgi, ja ne jaunība un mīla! Par neatbrīvoto un neiegūto princesi Īpaša personība Piebalgā ir ir Andžs Rātminders. No 19 gadu vecuma viņš ir Piebalgas draudzes skolas pārzinis.

tēva zaudējums meitas dzejolis

Viņš mirs Stabilitāte, sīkstums, noturība, uzticība, izturība — šīs tik patriarhālās īpašības raksturo šo vīru. Viņš varbūt nav starp tiem, kas vienmēr ir visur un redzami, bet viņa klātbūtne ir samanāma visiem, kas spēj gan just, gan apzināties apstākļus tur un tolaik.

  • Fun svara zudumu idejas
  • Vispār ir jūtams, ka tajos laikos bija jau gatavs ambiciozu latviešu slānis, kas tautsaimniecībā ienāca, gatavs konkurēt un izcīnīt.
  • Dzejoļi tēta piemiņai - Vārdi Komfortam Pēc Nāves
  • Sniega balta tauku deglis kahani
  • Dzimis Džūkstē, izglītību pamatos ieguvis pašmācības ceļā.
  • Neviens nevarēja jūs glābt, ļoti agri aizgāja atstāja dzīvi, Bet mēs vienmēr atcerēsimies jūsu mīļotā spilgto tēlu.

Viņam neapšaubāmi pieder liela vara Piebalgā. Varētu teikt — garīgas autoritātes vara. Tajās ietilpst gan jau ne tikai bērnu zaudējumi. Izdzīvot un atvest nācijas stāstu līdz mūsdienām, varētu būt nozīmējis cīņu ar daudziem ienaidniekiem. Daudzi no kuriem varētu būt tikuši apvienoti zem Vīrieša tēla. Kas noticis ar Toties Andža Rātmindera 6 meitas, šķiet, ir bijušas īpaši izaicinājumi tuvējo un tālīno precinieku vidū.

Vēl — komponists Pēteris Šancbergs un arī Antons Tullijs — Drustu draudzesskolas pārzinis, tātad kolēģis. Kas tad ir šī Līze, dažreiz lepni saukta arī par Elīzi? Līze Rātmindere — vesela leģenda Piebalgā un ne tikai tur. Jānis Polis man stāsta, ka Konstantīns Karulis ir fiksējis 42 rakstiskus viņas bildinājumus!!! Taču iedomāsimies, kas notiek ar jaunu meiteni, kad viņa saņem šitādu sirds un rokas piedāvājumu čupu!

Ticamāk ka tā, un tas ļauj mums prezumēt, ka, visticamāk, Līze Rātmindere nav bijusi spējīga sajust, ko viņai nozīmē katrs no šiem četrdesmit diviem.

Protams, ir arī cita hipotēze, ne mazāk spēcīga. Ka viņa ir bijusi tik lielā tēva zaudējums meitas dzejolis uz savu tēvu, viņa vērtībām un viņa iespējamo viedokli orientēta, ka nespējusi atrast savējo. Man ļoti gribētos noticēt šai hipotēzei, kas tā apliecina ne tikai tēva varu, bet arī autoritāti, tomēr kaut kā neizdodas.

Īsas epitāfijas kā dvēseles nemirstības pierādījums

Līze bija piektā no sešām meitām un pat ja viņa bija visskaistākā, visgudrākā, vismuzikālākā — tik līdzsvarotam, pieaugušam un prātīgam tēvam kā Andžam Rātminderam būtu bijis jābūt vienlīdz nomodā par visām sešām savām meitiņām. Tomēr nav zināms, kā tas ir bijis, no Līzes pašas viedokļa raugoties.

Tomēr stāsts ir arī par ko citu. Par to, ka arī Andrejs Pumpurs ir viens no četrdesmit diviem. Viens no atraidītajiem. Kādi tad ir atraidījuma iemesli?

Kādēļ gan Andžs Rātminders negribēja Andreju Pumpuru sev par znotu? Apkopojot — Pumpurs Rātminderu tēva acīs nav pietiekoši patriarhāls, pietiekoši kristīgs, pietiekoši vīrišķi — tēvišķs. Atkal zaudējums, atkal tas pats. Tas taču ir kā pasakā — karaļa meita un iespēja iegūt gan to, gan pusi karaļvalsts! Tas, kurš ir jau tik daudz zaudējis, nevar nevēlēties cīnīties tikai tādēļ, ka varētu zaudēt vēlreiz.

Jo zaudēt viņš ir pieradis. Taču ir arī gandarījums, pat triumfs. Kāzās ar Edi Gobu, dzejnieks dejo galvenokārt ar Elīzi.

Militārā tēta piemiņai

Tas norāda gan uz Andreja jūtām, gan uz haosu un pretrunām Elīzes dvēselē. Laikam tās ir bijušas vairāk atvadas, kā kaut kā jauna sākums. Un Andreja māte šajās kāzās tiek nosēdināta tālu prom no dēla.

Ko tas nozīmē?

Tīmekļa vietnē varat atrast īsas epitāfijas

Vai Andreja zemās izcelsmes apliecināšana, īpaši salīdzinot ar bagātajiem Gobām, kuros viņš ir ieprecējies? Varbūt tas ir viņa attīstības — ceļa prom no mātes novērtējums? Bet varbūt tas parāda šo dipolu: neapzinātais — apzinātais, pagātne nākotne, sievišķais — vīrišķais, atkarība — attīstība? Šķiet, sievasmātei ir bijusi neitrālāka attieksme pret meitas laulībām kā viņas vīram[17].

Reinis Goba — bagāto Jaungaigalu māju saimnieks, dzirnavu un krogus rentnieks, zirgu pasta turētājs — ir kategoriski pret šīm laulībām. Tomēr meita acīmredzot ir bijusi ne tikai pa īstam iemīlējusies dzejniekā, bet arī daudz enerģiskāk iestājusies par šīm precībām.

Un tas viņu atšķir no Elīzes Rātminderes[18]. Dabūt par sievu paša Gobas meitu — tā tomēr ir ievērojama vīrišķīga uzvara, turklāt tā noderēja arī kā skaudri sāpīgs, bet vīrišķīgi enerģisks punkts Andreja un Elīzes attiecībām. Tas, ka sievastēvs atsaka jebkuru materiālu atbalstu jaunajai ģimenei, šķiet tikai kā izaicinājums.

Jo jaunajam vīram ir plānu pilna galva — viņš jau darbojas kā direktors Tomsona kaulu miltu fabrikā un viņam vēl būs kopējs biznesa projekts ar jau pieminēto Bernhardu Dīriķi — grāmatnīca Rīgā, Dzirnavu ielā. Tomēr tēva zaudējums meitas dzejolis pasākumiem ir līdzīgs liktenis kā visam praktiskajam, kam klāt ķeras Andrejs Pumpurs. Lepni jau izskatījās, kā viņš savulaik Jumurdas muižas pārvaldnieka amatā būdams, zirga mugurā iejāja Piebalgā. Tāpat lepni skan direktora amats Tomsona fabrikā.

Tomēr šo amatu viņš zaudē tāpat kā darbu Jumurdā. Šoreiz tādēļ, ka lepni par fabriku sauktais šķūnis, kur neciešamā smirdoņā savas kapeikas pelna padsmit mazrunīgi un neapmierināti proletārieši, bankrotē. Tieši tas pats notiek ar Dzirnavu ielas grāmatnīcu. Tolaik ģimenē jau ir nācis pasaulē Pumpuru pirmdzimtais — Artūrs Valdis.

Dzejoļi par jaundzimušo meitu

Taču iztikas līdzekļu vairs nav, tiek zaudēts arī lepnais, spožajās nākotnes cerībās iekārtotais dzīvoklis. Tā jau ir totāla vīrišķīga izgāšanās, zaudējums, kastrācija.

Par izmisumu un objektīviem izejas meklējumiem no tā karavīra karjerā [17] Katram vīrietim meita ir trešā svarīgākā sieviete viņa dzīvē, bet katrai sievietei tēvs — pirmais vīrietis.

Renārs Kaupers - Mazā Bilžu Rāmītī (VIDEO dzejas dienu ietvaros)

Viņam ir cerības, ka Tēva zaudējums meitas dzejolis, izmantojot Friča Brīvzemnieka palīdzību, viņš varētu dabūt kādu labi apmaksātu darbu. Bet kāpēc gan uz Krieviju, ja viņš tolaik pat krievu valodu lāgā neprot? Un vai gan Latvijā, kur strauji attīstījās latviešu uzņēmēju šķira, kuri Rīgā pirka, pārdeva un būvēja, nebija darba[19]?

Vai ir nejaušība, ka Maskavā viņš nokļuva armijā, nevis kādā muižā par pārvaldnieku, kā bija sasapņojies? Armija, policija un cietums ir institūcijas, kuras ar savu strukturētību, organizētību un skaidras rītdienas garantijām ir ļoti noderīgi atbalsti tieši drošības sajūtu zaudējušajem.

Tas, ka dzejnieks dodas nevis vienkārši dienestā, bet gatavs iesaistīties serbu — turku karā, netieši norāda gan uz izmisumu, bezizejas sajūtām, un tik lielām mazvērtīgām dusmām, kas neapstājas pat organizētas pašnāvības iespējas priekšā.

Tomēr liktenis ir labvēlīgs — karš izbeidzas, pirms vēl Pumpurs tajā ir iesaistījies un visas šī avantūras rezultātā viņš iegūst virsnieka profesiju, kas sniedz turpmāko drošību un iztikas garantijas viņam pašam un viņa ģimenei.

Šī, iespējams, ir svarīgākā uzvara Andreja Pumpura dzīves praktiski — vīrišķajā daļā. Pateicoties tai, viņš atgūst savu ģimeni, kurā Andrejam Pumpuram tolaik jau ir 42 gadi, tomēr vēl viņam dzims 4 bērni, un gluži tāpat kā viņa vecākiem kopējais bērnu skaits būs seši.

  • Salauzt vēdera tauku
  • Nezin kāpēc grāmatās parasti tiek drukātas dzejnieces fotogrāfijas, kurās Aspazija redzama gadu nastas mākta un dažādos lakatos satuntulējusies.
  • Feed – Gauja – Valmiera – Local history and development websites on Zurbu
  • Lishou novājēšanu kafijas aae
  • Valmieras dzelzceļa stacija,
  • Galvu Kudlyashchi un konfektes mutē.

Vēl līdzīgais būs tas, ka izdzīvos tikai divi jaunākie. Vecākie mirs no šodien viegli ārstējamām infekcijas slimībām — dizentērijas un tīfa. Kādēļ tā? Un ka šāds scenārijs atkārtojas divas paaudzes pēc kārtas. Vairāk nekā četriem viņa vecākajiem bērniem un vairāk kā trīs mirušajiem brālīšiem un māsiņām.

No kviešu maize sadedzina taukus ir nācis šis spēks? No drošības, ko dod dzīvošana zem mātes brunčiem. Un no kurienes ceļas šie kolosālie šķēršļi izdzīvošanai.

Arī no turienes. Kā gan tā? Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi redzēs Dievu. Kungs, ar svētajiem atpūties sava kalpa -u dvēsele Dodiet mums spēku saprast Dievišķo derību - Ar Dievu visi ir dzīvi, bet mirušo nav. Kā mums tēva zaudējums meitas dzejolis tevis pietrūkst, mūsu mans dārgais Un tikai lūgšana palīdz mums man bēdās.

Vārds šeit atpūšas mierīgi, Lai nekad netiktu augšāmcēlies Kristū Pats Kungs jūs sūtīja uz zemes. Viņš bija tavs gans un tagad ir izsaucis Jūs esat dzīvojis savu dzīvi, saplūstot ar Dievu - Tagad ceļš pie Viņa jums ir viegls. Nepalaid garām, garāmgājējs, apstājies, mans mitrais kaps Noliecieties, lūdzieties par mani grēcinieku.

Zemes dzīve ir īslaicīga, bet priekšā ir debesu paradīze, Mēs tevi atcerēsimies mūžīgi, tik ātri atkal celsies tēva zaudējums meitas dzejolis Palīdziet un saglabājiet, saglabājiet un pārklājiet, Ieved mani ar mīkstu sniegu, skaties uz mani, Šeit es esmu viss visi jūsu priekšā, ak, Kungs, dod man mieru. Daba ir gudra un Augstākā acs Viņš redz katru mūsu soli uz ērkšķainā ceļa. Pienāk laiks, kad katrs no mums Pēdējā rindā viņš atceras Dievu.

Atgrieziet putekļus uz zemes, kā tas bija Un gars atgriezīsies pie Dieva, kurš to devis. Dievs izveidoja zvaigznes, zilu attālumu, Bet viņš pārspēja sevi, radot skumjas par mīļajiem. Garāmgājējs, lūdzieties pār šo kapu Viņš atrada viņā patvērumu no visām zemes nepatikšanām, Šeit viņš atstāja visu, kas viņā bija grēcīgs, Ar cerību, ka dzīvo viņa Pestītājs, Dievs.

Kungs, uz zemes viņam bija bēdas un bēdas, Dodiet viņam prieku debesīs. Dod viņam, Dievs, grēku iznīcināšanu, Dodiet viņam mūžīgu atpūtu.

tēva zaudējums meitas dzejolis

Debesu valstība un mūžīgā atpūta jums. Dievs piedod viņa viņas grēcīgo dvēseli Un pieņem viņu tādu, kāds viņš bija a Nevajag raudāt pēc manis, dvēsele ir pakļauta tikai Dievam, Viņa devās ceļā caur nezināmu valsti. Ir gaismas valstība, zvaigžņu valstība, Pastāv pasaules harmoniju valstība, tāpēc atvelciet plaukstas no acīm Un smaidi, bez asarām.

Kā sirds raud, sāpes nevar nodot. Mēs skumstam un atceramies katru minūti. Laiks nespēj mazināt šīs sāpes. Ak Dievs, palīdzi mums tikt cauri šķirtībai.

Kad viņi nožēlu izplūst no dzīves aizbēgt, Kad ķermenis mūžīgi pārvēršas par putekļiem. Lai no šiem putekļiem izveido krūzi Un piepildīts ar vīnu: Cilvēks atdzīvinās. Dzīve bez Tevis ir tēva zaudējums meitas dzejolis.

Tur, kur dzīvoja sapnis, ziedi mirst asarās. Ir rūgti dzīvot bez Tevis. Neticot, tēva zaudējums meitas dzejolis nekad pie mums neatgriezīsieties. Nešķirieties no saviem mīļajiem.

Audzi tajos no visas sirds. Un katru reizi atvadieties uz visiem laikiem, kad uz brīdi dodaties prom. Un ļaujiet vakaram man iedegt sveces. Un jūsu attēls apņem dūmus. Bet es negribu zināt, ka laiks dziedē. Ka viņam viss iet. Kāpēc un kam tas vajadzīgs. Kas tev sūtīja nāvi ar ne drebošu roku Tikai tik nežēlīgs, tik ļauns un nevajadzīgs. Kas jūs ielaiž mūžīgajā mierā. Neraudi pēc manis, kad esmu prom. Galu galā debesīs jūs atradīsit zvaigzni.

Un manas bēdas jūs atstās. Galu galā tas ir tik tālu līdz manai zvaigznei. Atdalīšanās sāpes ir neārstējamas. Atvadīšanās, kas ir uz visiem laikiem. Jūs pēdējais miegsun mums ir mūžīgas ilgas.

Jūs neesat tikai brīnišķīga meita. Dzejoļi par meitām

Atvadu svece izdegs. Ir grūti dzīvot bez tevis. Un ticiet, ka jūs neesat ar mums. Toms, kurš ir dārgs puisis ar dzīvi. Skatieties klusi, atcerieties "yataє that sumuє". Bil sirds siska, dziļi raudoša dvēsele, Jūsu dzīvē nav svarīgu skumju, nav izšķērdēta.

Vienalga neatstājiet savu sauli, un jūsu mēnesis nesanāks, Dievs būs jūsu mūžīgā gaisma. Zeme mums bez tevis ir tukša. Cik nežēlīgs liktenis tevi aizvedis.

Cik daudz mūsējo ir aizgājis ar jums. Cik daudz no jums paliek pie mums. Mēs nevaram jūs atgriezt ar asarām. Skumjas nevar izmērīt ar skumjām. Ir tik viegli iedomāties tevi dzīvu. Ka nav iespējams ticēt savai nāvei.